Urīnpūšļa vēzis ir desmitais visbiežāk sastopamais vēzis pasaulē, un 2018. gadā urīnpūšļa vēzis visā pasaulē tika diagnosticēts vairāk nekā pusmiljonam cilvēku, no kuriem aptuveni 200 000 mira no šīs slimības.

Urīnpūšļa vēzim ir raksturīga patoloģisku urīnpūsli izklājošo šūnu rašanās. Pastāv trīs galvenie veidi urīnpūšļa vēža veidi:

• urotēlija karcinoma jeb pārejas šūnu karcinoma (TCC – transitional cell carcinoma), kas attīstās urīnpūsli izklājošajās šūnās.. Tas neapšaubāmi ir visbiežāk sastopamais urīnpūšļa vēža veids, veidojot 90 % no visiem gadījumiem;
• plakanšūnu karcinoma,  kuras attīstība sākas urīnpūsli izklājošajās plakanajās šūnās un veido 4 % no visiem urīnpūšļa vēža gadījumiem;
• adenokarcinoma, kuras attīstība sākas urīnpūsli izklājošajās dziedzeršūnās un veido 2 % no visiem urīnpūšļa vēža gadījumiem.

Visbiežāk sastopamie urīnpūšļa vēža simptomi ietver asinis urīnā, sāpes vēderā, sāpes muguras lejasdaļā un urīnpūšļa kairinājumu.^3,4

Aptuveni puse no visiem urīnpūšļa vēža gadījumiem tiek diagnosticēti agrīnās stadijās bez ieaugšanas muskuļos (0.–1. stadija),⁵ kas nozīmē, ka vēža šūnas ir atrodamas tikai urīnpūšļa sieniņas iekšējā slānī.⁶ Tāpat kā daudzu vēžu gadījumā laicīga diagnozes noteikšana var uzlabot dzīvildzi.⁷

Aptuveni trešdaļa gadījumu tiek diagnosticēti, kad vēzis ir izplatījies dziļāk urīnpūslī,⁵ ko sauc par muskuļos ieaugušu urīnpūšļa vēzi (2. un 3. stadija).⁶ Atlikušajos gadījumos vēzis ir izplatījies uz apkārtējiem muskuļiem un orgāniem⁵ – tas ir metastātisks urīnpūšļa vēzis (4. stadija).⁶

Lai gan aptuveni trīs ceturtdaļas urīnpūšļa vēža gadījumu attīstās vīriešiem,1 sievietēm tas biežāk tiek atklāts vēlīnās stadijās, kas, kā uzskata, veicina īsāku dzīvildzi salīdzinājumā ar vīriešiem.7 Novēlotu diagnozes noteikšanu sievietēm var izraisīt bieži sastopamu urīnpūšļa vēža simptomu sajaukšana ar urīnceļu infekciju simptomiem.^8,9